latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vancānu saime: Vuiceit mīļuot vīnam ūtru

Renātis i Aigara Vancānu saimē aug seši bērni: Agate, Kristaps, Jēkabs, Pāvils, Tuoms (Toms), Fraņcs (Francis) i logistika saimē ir „atstruoduota pa minotom”. Vancānu saimē ir treis pamatlītys, iz kū jī bolstās: „Volūda, ticeiba, kultura – treis pamatvali,” puorskaita Renāte, „bez ticeibys ir gryuts dzeivuot. I tys veidoj cylvāka mugurkauli, raksturu. Vuiceit mīļuot vīnam ūtru.” „Kolnasātā” gastej Renāte, Aigars i divi jaunuokī bārni. Tuoms i Fraņcs vuicās Rēzeknis katuoļu vydsškolā i jim pateik spēlēt basketbola, braukt ar ritini i mauduotīs. Renāte ir Latgolys Kulturviesturis muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja, bet Aigars struodoj „Augstsprīguma teiklūs”. Tuoms (Toms) ir pīsadalejs literarajā uzvadumā „Francis” (2024) i LSM „Bērnistabā” latgalīšu vuordu īrunuošonā, kas itūgod sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2025”. Latgalīšu volūda skaņ kai Vancanu saimē, tai rodu pulkā, bazneicā, dorba vītuos i školā, tok Fraņcs stuosta, ka juo klasē „tikai es runoju latgaliski, vysi prūt krīvu volūdu, angļu volūdu i daudz cytys volūdys”. Kab caltu latgalīšu volūdys prestižu, svareiga kotram sova izaugsme, izsver Renāte: „Kultura ir tei, kas veidoj personeibu, i kaidu kulturu mes dūsim jaunīšim, bārnim, taidi jī mums ari byus, deļ tam tys saturs ir cīši svareigs, kab tys byutu lobs i latgaliski, i eistyn kalitativi. Tys ir kotra cylvāka pošapzinis vaicuojums, kaida jam ir pošapziņa, cik jis spiej nūvērtēt sovys saknis, nu kurīnis jis īt.” Tam pīkreit ari Aigars: „Ari kulturys pasuokumūs, ka byutu vairuok latgaliskuo volūda dzieržama, tod ari tys byutu pozitivs moments, latgalīšu volūda izaplateitu vairuok sabīdreibā.” Svātdīnem kūpā īt iz bazneicu styprynuot ticeibu, nūskaiteit kūpeigu lyugšonu, saīt vysim kūpā pi vakareņu golda, atzeimēt vaļsts svātkus, turēt gūdā vaļsts i saimis karūgu, izstuosteit dzymtys stuostus – tuos ir viņ dažys svareigys zeimis, kas Vancānu saimē ir īlyktys bārnūs. „Ka tu mīļoj tūs, kuri ir tev aiz mugurys, tys ir vysuleluokais patriotismys. Tei ir tei patriotisma putra, kas ir ībaruota,” soka Renāte. Aigars ir īsasaistejs „„Svātuo Jāzepa veiru kūpīnā”, kur veiri sasateik divejis reizis godā. Ari Rēzeknē ir moza veiru grupa, kur sasateikam reizi mienesī — kūpeigi lūdzamīs, slavejam Dīvu i dolomīs ar pīdzeivuotū, taidā veidā atbolstam vīns ūtru.” Mīlesteiba iz sovu zemi Vancānu saimē ir pošsaprūtama, jim „Latgola ir sāta, dzymtuo vīta, Latgola ir daļa nu vaļsts, Latvejis naatjamama sastuovdaļa, bez Latgolys nabyutu Latvejis.” Jaunuokūs bārnu vieliejumi Latvejis saimem par byušonu iz prīšku ir stypri i spieceigi: „Lai nabyutu kara Latvejā, i nabyutu brīsmeigi bez iedīņa, iudiņa, syltuma,” soka Tuoms i Fraņcs jam pīkreit. „Eistyn, kab byutu mīrs pasaulī, Latvejā, Latgolā, tys ir pats svareiguokais, lai dabasi byutu breivi,” dasoka Renāte, i Aigars papyldynoj: „Vysim nūvodim skaistu, mīreigu nuokūtni! Kotram nūvodam, lai Latveja eistyn byutu vīnuota. Lauki — tys ir myusu lapnums pasaulī.”

Itai lobuok – suprātkys, vakariešona

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kas ir suprātkys, vakariešona. Jau vairuokus godus „Kolnasātys” komanda vosorā brauc suprātkuos, vakariešonā. Kai tod lobuok saceit? „Suprātka tys ir drupeit naparosts vuords. Mes gribim vīnu kaidu vuordu vysai Latgolai izstīpt i dūmuot, ka vysi latgalīši tai saceis. Vakariešona ir tei poša suprātka, tikai na vyscauri jū lītoj. Izvoltā nabeja nikaidu suprātku, Izvoltā beja vakariešona. Osyuna pogostā jau saceja suprātka. Pasuokums tys pats, tikai sauc cytaižuok. Suprātka ir atguojuse caur slavu volūdom. Pi myusu ir „sprēst" – tys ir „vērpt". Pi myusu spriede, na vierpe. Spriež – tys ir susprāds sovūs suokumūs. Suprātka ir susprāds – saīt cylvāki kūpā i „spriež," stuosta Lideja Leikuma. Vakariešonā cylvāki saguoja kūpā, pavadeja breivū laiku, kotrys struodojūt sovu dorbu i sprīžūt par sovom lītom. Var saceit i suprātkys, i vakariešona, kai kurā pusē.

Sestdiena, 21. marts, pl. 18:00

Agnese Rūtiņa mājražošanu – kūku un citu saldumu cepšanu apvieno ar stjuartes darbu

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Aizkraukles novada Skrīveros pie Agneses Rūtiņas. Viņa jaun 11 gadus ir stjuarte, bet pirms pieciem gadiem kļuva arī par mājražotāju un izveidoja savu mazo uzņēmumu "Skriķu našķi". Saldumu gatavošanai Agnese pievērsās, kad piedzima meita. Agnese cep makarūnus, kūkas un citus konditorejas izstrādājumus un abi ar vīru Lauri darbu Rīgā apvieno dzīvi Skrīveros un divu bērnu – meitas Beatrises un dēla Gregora – audzināšanu. Agnese atklāj, ka uzsākt savu mazo biznesu iedrošināja arī uzvara kūku cepšanas konkursā "Rīga Food" izstādē. Šobrīd viņas gatavotie našķi top mājās, kur virtuvē atrodas gan liels dzesēšanas skapis jeb ledusskapis ar stikla durvīm un saldētava. Tā kā Agnese plāno ražošanu paplašināt, viņa meklē uzņēmumam jaunas, plašākas telpas.

Sestdiena, 21. marts, pl. 12:00

Īru tautas mūzikas vēstnieks Latvijā Padijs Loless sarunā ļauj ieskanēties arī vijolei

Par Svētā Patrika dienu, kuru atzīmē visā pasaulē; par īru mūzikas klātbūtni svētkos un sevis atklāšanu, dzīvojot dažādās zemēs, Kultūras rondo pārrunājam ar īru mūziķi Padiju Lolesu (Paddy Lawless) no Dublinas, kurš studijā ļauj ieskanēties arī savai vijolei. Laikā, kad aiz loga mostas pirmais zaļums, arī Kultūras rondo ienesīsim mazliet zaļās krāsas. Koši zaļā ir ne vien pavasara, bet arī īru nacionālo svētku jeb Svētā Patrika dienas krāsa. Svētā Patrika diena, kas tika atzīmēta 17.martā, ir pasaulē visplašāk svinētie kādas valsts svētki. Savulaik tie aizceļoja līdzi īriem ne tajos vieglākajos laikos, kad no Īrijas emigrēja simtiem tūkstošu. Bet, pateicoties viņiem, īru kultūra un tradicionālā mūzika šodien kļuvusi par nesajaucamu atpazīstamības zīmi visā pasaulē. Raidījumā iepazīstinām ar vienu no īru tautas mūzikas vēstniekiem Latvijā. Viņa vārds ir Padijs Loless, Latvijā viņš dzīvo gadu, ir lielisks stāstnieks un sarunā labprāt dalās ne vien stāstos par īru tautas mūzikas tradīcijām un iedzīvošanos citās kultūrās, bet tepat, radio studijā, spēlē vijoli un ritmā piesitīs ar kāju. Ar Padiju tikāmies tūlīt pēc īru lielākajiem svētkiem – Svētā Patrika dienas.

Mīklas min folkloras kopas "Knipati" dalībnieki no Ozolniekiem

Kas tas ir? Unkuls, kunkuls krīt no gaisa, neviens dakters nevar glābt! Šo Diānas Loginas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min folkloras kopas "Knipati" dalībnieki no Ozolniekiem Lilija Sirvide (9 gadi) un Artūrs Tamisārs (19 gadi) un kopas vadītājas Inese Mičule un Dace Smirnova.

Eksperts: Karš Tuvajos Austrumos var radīt ilgtermiņa draudus Eiropai

Ja Irānas režīms noturēsies, tas kļūs vēl antirietumnieciskāks, kas varētu radīt ilgtermiņa, tostarp terorisma draudus Eiropā. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Mārtiņš Vargulis. Viņš skaidroja, ka ASV izvērstās operācijas mērķi joprojām nav skaidri, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropa ir atturīga palīdzībā ASV. Eksperts uzskata, ka karam ielilgstot, jārēķinās, ka militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai būs pilnībā uz eiropiešu pleciem, un eiropiešu spējas ietekmēt ASV administrāciju, lai karu ātri izbeigtu, ir ļoti ierobežotas.

Inese Poriņa - aizrautīga grāmatu lasīšanas popularizētāja no Kurzemes

Šodien, 21. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā turpinās Rīgas grāmatu svētki. Uz tiem dosies arī Inese Poriņa. Aizrautīga grāmatu lasītāja un grāmatu blogere ar segvārdu “Lasītnašķis”. Ikdienā Inese strādā Dubeņu bibliotēkā, Dienvidkurzemes novadā un ir vairāku grāmatu klubu vadītāja. Vēl viņa ir biedrības “Laiks lasīt” dalibniece un dara vēl daudz citu darbu, kas saistīti ar grāmatām un lasīšanu. Grāmatas Ineses dzīvē ir no četru gadu vecuma, kad opis viņai iemācīja lasīt. Kad citi pirmajā klasē tikai burtoja, Inese jau lasīja “Bagātību sala” skolotājai par brīnumu. Tolaik Inese gan jutās vientuļa, jo lasīšana vienaudžu vidū nekotējās. "Tad tu esi ļoti gudrs, varbūt zubrītājs skolā, un tad īsti neviens negribēja draudzēties un tāpēc es to jutu kā stigmu, kā tādu slēpjamu noslēpumu, es lasu mājās, klusi, viena pati." Tomēr tas, kas bērnībā likās slēpjams, daudz vēlāk izrādījās Ineses lielā iespēja. Pandēmijas laikā Inese Poriņa atklājā grāmatu blogošanu - uzzināja, ka cilvēki raksta atsauksmes par izlasīto un citiem ir interesanti tās lasīt. "Citreiz gribējās parunāt par grāmatu, bet ar ko tad tu runāsi, ja apkārt neviens nelasa. Un tad sāku runāt internetā ar sevi, rakstot savas atsauksmes kā reflektāciju par izlasīto grāmatu. Tad piesekoja 10 cilvēki, tad simt, divi simti. Pēc trīs gadiem bija 400 cilvēki. Man likās, ak Dievs, tas ir pūlis." Intervijā ar Inesi bija interesanti iepazīt grāmatu blogošanas aizkulises, piemēram, cik grūti ir rakstīt atsauksmi latviešu grāmatām, it īpaši, ja autoru pazīsti. "Man pēdējā laikā nav sliktu atsauksmju, ja ir, tad ļoti reti. Jo tās grāmatas es principā nelasu. Es sāku lasīt, saprotu, vai nu grāmata slikta, vai mani vienkārši neuzrunā, es neturpinu lasīt. Es par to arī atsauksmi nerakstīšu." Ineses Poriņas grāmatu blogs "Lasītnašķis" sākās kā hobijs. Pateicoties viņas rakstītajām atsauksmēm soctīklos, viņa satika īstos cilvēkus un nu jau tā ir Ineses karjera - jau vairāk nekā gadu viņa strādā Dubeņu bibliotēkā.

Piektdiena, 20. marts, pl. 18:00