Šodien, 21. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā turpinās Rīgas grāmatu svētki. Uz tiem dosies arī Inese Poriņa. Aizrautīga grāmatu lasītāja un grāmatu blogere ar segvārdu “Lasītnašķis”. Ikdienā Inese strādā Dubeņu bibliotēkā, Dienvidkurzemes novadā un ir vairāku grāmatu klubu vadītāja. Vēl viņa ir biedrības “Laiks lasīt” dalibniece un dara vēl daudz citu darbu, kas saistīti ar grāmatām un lasīšanu.

Grāmatas Ineses dzīvē ir no četru gadu vecuma, kad opis viņai iemācīja lasīt. Kad citi pirmajā klasē tikai burtoja, Inese jau lasīja “Bagātību sala” skolotājai par brīnumu. Tolaik Inese gan jutās vientuļa, jo lasīšana vienaudžu vidū nekotējās.

"Tad tu esi ļoti gudrs, varbūt zubrītājs skolā, un tad īsti neviens negribēja draudzēties un tāpēc es to jutu kā stigmu, kā tādu slēpjamu noslēpumu, es lasu mājās, klusi, viena pati."

Tomēr tas, kas bērnībā likās slēpjams, daudz vēlāk izrādījās Ineses lielā iespēja. Pandēmijas laikā Inese Poriņa atklājā grāmatu blogošanu - uzzināja, ka cilvēki raksta atsauksmes par izlasīto un citiem ir interesanti tās lasīt.

"Citreiz gribējās parunāt par grāmatu, bet ar ko tad tu runāsi, ja apkārt neviens nelasa. Un tad sāku runāt internetā ar sevi, rakstot savas atsauksmes kā reflektāciju par izlasīto grāmatu. Tad piesekoja 10 cilvēki, tad simt, divi simti. Pēc trīs gadiem bija 400 cilvēki. Man likās, ak Dievs, tas ir pūlis."

Intervijā ar Inesi bija interesanti iepazīt grāmatu blogošanas aizkulises, piemēram, cik grūti ir rakstīt atsauksmi latviešu grāmatām, it īpaši, ja autoru pazīsti.

"Man pēdējā laikā nav sliktu atsauksmju, ja ir, tad ļoti reti. Jo tās grāmatas es principā nelasu. Es sāku lasīt, saprotu, vai nu grāmata slikta, vai mani vienkārši neuzrunā, es neturpinu lasīt. Es par to arī atsauksmi nerakstīšu."

Ineses Poriņas grāmatu blogs "Lasītnašķis" sākās kā hobijs. Pateicoties viņas rakstītajām atsauksmēm soctīklos, viņa satika īstos cilvēkus un nu jau tā ir Ineses karjera - jau vairāk nekā gadu viņa strādā Dubeņu bibliotēkā.